Bioloģiska pārtika – vai veselīgāka alternatīva?

Bioloģiskās pārtikas popularitāte pēdējos gados ir augusi tik ļoti, ka nu jau veikalos ir atsevišķi stendi vai nodaļas, kurās nopērkami tikai bioloģisko lauksaimniecību produkti, augļi, dārzeņi. Ne tikai bioloģiskā pārtika kļūst populāra, arī dabīgās saimniecības preces, sākot no zobu pastām un beidzot ar tīrīšanas līdzekļiem. Tāpat arī patērētāji ir ievērojuši, ka bioloģiskās pārtikas cenas ir nesalīdzināmi augstākas par konvencionālās pārtikas cenām. Pieaugošā bioloģiskās pārtikas popularitāte un izcenojums raisa arvien skaļākas diskusijas par to, vai tiešām tā ir veselīgāka un kvalitatīvāka. Tiek arī apšaubīta konvencionālās pārtikas negatīvā ietekme uz veselību ilgtermiņā.

Bioloģiskajās saimniecībās pārtika tiek audzēta ar dabiskām metodēm, nelietojot ķīmiski sintezētas vielas, pesticīdus, minerālmēslojumu u.c. Augi tiek audzēti tīrā augsnē, kurā tiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums, vai citi dabīgi materiāli. Lai nodrošinātu augsnes efektīvāku izmantošanu, tajā tiek rotēta augu audzēšana. Tiek nodrošināti dabīgi audzēto dzīvnieku dzīves apstākļi– tie tiek baroti ar dabīgiem produktiem (zāli, salmiem), nesaņem augšanu stimulējošus hormonus, uzturas aplokos svaigā gaisā.

Bioloģiski ražotu pārtiku var atpazīst pēc ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa lapas izskatā. Valstī var arī tikt izmantota atsevišķa atpazīšanas zīme, pie mums tā ir „Latvijas ekoprodukts”. Tāpat arī uz iepakojuma jābūt norādēm par uzņēmumu, kurš kontrolē noteikto produktu un citai informācijai, pēc kuras produkts ir izsekojams. Tādā veidā patērētājs var iegūt informāciju par ražošanu visos etapos no lauksaimniecības līdz veikala plauktam.

Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, kas nosaka Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību. Kā uzraudzības institūcijas Latvijā ir Pārtikas Veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Lauku atbalsta dienests. Par bioloģisku produktu drīkst saukt un marķēt tikai tādu, kas atbilst visām noteiktajām prasībām, un lauksaimniecība ir saņēmusi atbilstošo sertifikātu.

Patērētāji ekoloģisko pārtiku iegādājas, domājot, ka ar to spēj nodrošināt uzturvielām bagātāku un drošāku uzturu sev un savai ģimenei. Lai gan pierādījumi šiem apgalvojumiem ir stipri pretrunīgi, zinātnieki cenšas apkopot esošos pētījumus un materiālus, lai kliedētu bažas. Tiek apskatīta zinātniskā literatūra par ekoloģisku pārtiku un tās atšķirību no konvencionālās pārtikas.

2012. gadā tikai veikts sistemātisks pārskats ietverot pieejamos zinātnisko literatūru un pētījumus, kas apskata bioloģiskās pārtikas kvalitāti salīdzinājumā ar konvencionālo pārtiku. Autori pēc pieejamo pētījumu atlases ieguva 237 pētījumus, no kuriem 17 izvērtēja bioloģiskās un konvencionālās pārtikas ietekmi uz cilvēku veselību, 223 salīdzināja bioloģiski un konvencionāli audzētus dārzeņus, augļus, graudaugus, piena produktus, gaļu un olas pēc to sastāva.

No analizētajām uzturvielām, statistiski ticami rezultāti bija fosforam, kura augstāka koncentrācija bija bioloģiskajā pārtikā. To arī ir pierādījuši agrāki pētījumi. Šiem rezultātiem klīniski ir vāja nozīme, jo organismam ir jānokļūst bada stāvoklī, lai būtu novērojama ar uzturu saistīta fosfora nepietiekamība. Fosfors mūsu organismā ir DNS, nervu šūnu un enerģijas molekulu sastāvā.  

Zinātnieki noskaidrojuši, ka augstāka fenolu (antioksidanti, kas cīnās ar ārvides radītajiem nelabvēlīgajiem skābekļa radikāļiem) koncentrācija ir bioloģiskajā pārtikā, omega-3 taukskābes bioloģiskajā pienā un vistas gaļā, un trans – 11- oktodecēnskābe (organismam nozīmīga taukskābe) bioloģiskajā vistas gaļā. Tomēr arī šie rezultāti bija atšķirīgi un pretrunīgi.

Pēc sistemātiskā pārskata veikšanas, zinātniekiem radās arī citi svarīgi secinājumi:

  1. Konvencionālajai pārtikai ir par 30% lielāks risks būt piesārņotai ar pesticīdiem. Klīniskā nozīme tam ir neskaidra, jo risks, ka produktu piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo, ir ļoti zems. Viens pētījums atklāja, ka bērniem, kuriem piecas dienas tika dota tikai bioloģiska pārtika, tika novērots ievērojami zemāks pesticīdu atlieku daudzums urīnā.
  2. Netika atrasta atšķirība starp bioloģiskās un konvencionālās pārtikas risku inficēties ar patogēnajām baktērijām. Tomēr, izņemot tikai vienu pētījumu no rezultātu analīzes, tika iegūti statistiski ticami dati, ka augstāks risks inficēties ar E.coli (t.s. zaurnu nūjiņa, kas bieži saistīta ar pārtikas saindēšanos) ir uzturā lietojot bioloģisko pārtiku. Kā arī, ja lauksaimniecībās par mēslojumu tika izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums, risks inficēties ar zarnu nūjiņu ir augstāks nekā izmantojot citus mēslojumus.
  3. Konvencionāli audzētai vistas un cūkas gaļai ir augstāks risks būt inficētai ar baktērijām, kas ir rezistentas pret 3 vai vairākām antibiotikām. Šis varētu būt saistīts ar pieaugošo antibiotiku izmantošanu konvencionālajā dzīvnieku zemkopībā. Tomēr nav zināms, cik ļoti antibiotiku izmantošana zemkopības sekmē rezistento celmu attīstību. Arī cilvēku nepamatota antibiotiku lietošana izraisa rezistentu baktēriju infekciju rašanos.

 

Izvērtējot bioloģiskās pārtikas nozīmi uz cilvēku veselību, ir jāņem vērā, ka vēl nav bijuši ilgtermiņa pētījumi. Nav pētītas populācijas, kurās lielākoties tiek izmantota bioloģiska pārtika, salīdzinot ar populācijām, kurās galvenokārt izmanto konvencionālo pārtiku. Tikai trīs nelieli pētījumi ir veikti, kas izskatīja dažus klīniskos faktorus. No tiem divi pētījumi izskatīja alerģiskās reakcijas bērniem lietojot dažādu uzturu, bet neatrada saistību starp diētu un alerģiskajām reakcijām.

Paši zinātnieki uzsver, ka ir jāuzmanās ar iegūto datu interpretāciju, jo to ticamības līmeņi dažādos pētījumos bija ļoti atšķirīgi. Zinātnieki secina, ka nav atrasti nepārprotami pierādījumi bioloģiskās pārtikas pārākumam pār konvencionālo pārtiku.

Šajā sistemātiskajā pārskatā netika pieminēta konkrētu pesticīdu ietekme uz patērētāju veselību, kas ir gana svarīgs faktors. Vēl nesen Nīderlande aizliedza privātajās lauksaimniecībās izmantot glifosfātu saturošus pesticīdus, jo tiem tika atklāta kaitīga ietekme uz cilvēka veselību. Pagaidām šie pesticīdi nav aizliegti konvencionālās pārtikas ražošanai Latvijā. Ir nepieciešami detalizēti pētījumi, kas apskata konvencionālo pārtiku arī no dažādu pesticīdu izmantošanas puses.

Viens svarīgs secinājums pēc šīs sistemātiskā pārskata izskatīšanas ir pilnīgi skaidrs – bioloģiskās pārtikas vienīgā negatīvā puse ir paaugstināts risks inficēties ar patogēnajām baktērijām. Produkti tiek audzēti dabīgos apstākļos, kur šāds risks vienmēr pastāv. Apkārtējā vidē sastopamas daudz un dažādas baktērijas, pret kurām augiem ir jāspēj pretoties. Šī pretošanās spēja arī sekmē dažādu antioksidantu rašanos lielākā daudzumā, ko arī mēs pēc tam uzņemam ar šiem augiem.

Tomēr, ir svarīgi atcerēties, ka organisma spēja izvadīt toksiskās vielas pieaugušiem cilvēkiem un zīdaiņiem ir atšķirīga. Bērnu tolerance pret dažādām vielām ir stipri zemāka, tādēļ ieteicams bērnus barot ar pēc iespējas tīrāku pārtiku.

 

Rakstu sagatavoja Elīna Balode, LDUSA biedre

 

Literatūras avoti:

  1. Are Organic Foods Safer or Healthier Than Conventional Alternatives? A systematic review

Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22944875

  1. Higher antioxidant and lower cadmium concentrations and lower incidence of pesticide residues in organically grown crops: a systematic literature review and meta-analyses.

Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24968103

  1. Pārtikas kvalitātes politika.

Pieejams: https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/kvalitates-politika-/biologiska-lauksaimnieciba?nid=1009#jump

  1. Bioloģiskā lauksaimniecība – Eiropas Komisija.

Pieejams: http://ec.europa.eu/agriculture/organic/