Nīderlandes lēciens pretī iedzīvotāju veselības saglabāšanai

2015. gada beigās stāsies spēkā Nīderlandes valdības 2014.gada septembrī pieņemtais lēmums aizliegt glifosātu saturošu herbicīdu izmantošanu privātajās saimniecībās. Glifosātus satur pasaulē plaši pazīstamās zemkopības kompānijas Monsanto ražotais herbicīds RoundUp. Šis herbicīds ir aizliegts jau Meksikā, Tasmānijā un Krievijā sava toksiskuma dēļ. Zemnieki, kuri savās lauksaimniecībās izmantojuši RoundUp, glifosātus izdala ar urīnu vēl vairākas dienas pēc to lietošanas pat tad, ja tos izmanto zemākās koncentrācijas kā lauksmainiecībā nepieciešams. Pētījumi rāda, ka šiem pesticīdiem tiek saistīts palielināts dažādu vēžu risks, DNS izmaiņas, nieru saslimšanas, kā arī tie izraisa grūtniecības problēmas.

Šī herbicīda lietošana ir radījusi modificētus organismus (arī Monsanto ražotus), kas ir rezistenti pret šo vielu iedarbību, tādejādi tos iespējams lietot tieši uz augiem, nenodariet tiem nekādu ārēju kaitējumu. Kā pirmais pret glifosfātiem rezistentais augs ir soja, kas, kā zināms, plaši tiek izmantota pārtikas rūpniecībā. 

Mūsdienu rietumu diētā plaši lietotie produkti ir apstrādāti ar šo toksisko herbicīdu, kā piemēram, cukurs, kukurūza, soja, kvieši u.c.

Šis lēmums nosaka, ka privātās lauksaimniecības nevarēs izmantot šos herbicīdus, lai pasargātu savus dārzus un zālienus no nezālēm. Ar šo likumu tiek pasargātas tās saimniecības, kuru dārzu augsne tika piesārņota ar toksiskām vielām pat tad, kad paši tās nelietoja, jo izmantojot šos pesticīdus, no augsnes tie ar gruntsūdeņiem nonāk apkārtējā vidē jau daudz plašākā teritorijā. Diemžēl šis aizliegums neattiecas uz komerciālajām lauksaimniecībām, un tās arī turpmāk varēs izmantot RoundUp nezāļu apkarošanai. 

Latvijas likumdošanā ir atrunāts maksimāli pieļaujamais glifosātu atlikums pārtikas produktos, kas nevar pārsniegt 0,1 mg/kg lielākajā daļā produktu, 0.5 mg/kg cūku nierēs un 2,0 mg/kg liellopu, kazu un aitu nierēs. Tomēr glifosātu lietošana zemnieku saimniecībās nav aizliegta.

Eiropas Pārtikas nekaitīgums iestāde atzinusi glifosātus par drošiem, lietojot tos tādā daudzumā, kādos tie parādās atlieku daudzumā pārtikas produktos. Tomēr netiek runāts par šo pesticīdu kaitīgo ietekmi tieši mēslošanas laikā, kā arī nav veikti ilgtermiņa pētījumi, lai noskaidrotu, kādu ietekmi rada glifosātu paliekas uzkrājoties organismā un cik ilgā laikā tie tiek izvadīti pilnībā no organisma.  Atsauces:

  1. http://eds.a.ebscohost.com/eds/detail/detail?sid=2b7e4018-eda0-4dad-bbfb-52f2696ceb31%40sessionmgr4005&vid=0&hid=4102&bdata=JnNpdGU9ZWRzLWxpdmUmc2NvcGU9c2l0ZQ%3d%3d#db=mnh&AN=24755565
  2. Cytotoxic and DNA-damaging properties of glyphosate and Roundup in human-derived buccal epithelial cells. Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22331240
  3. Differential effects of glyphosate and roundup on human placental cells and aromatase.Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15929894
  4. EFSA atbilde Séralini un kolēģu veiktajam pētījumam: http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2986.htm
  5. Noteikumi par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos: http://likumi.lv/doc.php?id=18619